Cēloņi

Veselas organisma šūnas aug, attīstās un aiziet bojā, pakļaujoties noteiktiem mehānismiem. Cilvēkam pieaugot, šūnu vairošanās procesi samazinās, un vairumā gadījumu organisma šūnas dalās, lai aizvietotu bojā gājušās vai bojātās šūnas.

Veselas šūnas pārtapšanā par vēža šūnu ir vainojami DNS (dezoksiribonukleīnskābes) bojājumi.

DNS ir informācijas avots, sava veida organisma datu bāze, kas atrodas katrā šūnā. Vairumā gadījumu bojāto DNS organisms spēj atjaunot, tomēr vēža šūnās DNS netiek atjaunota, un informācija tiek pārnesta izmainītā veidā.

Vēža šūnas atšķiras no veselām šūnām, jo, nekontrolēti augot, zaudē savas funkcijas. Tās pieaug izmēros, izspiežot blakus esošos audus.

Pateicoties molekulārās bioloģijas atklājumiem, ir izdevies spert būtisku soli pētījumos par krūts vēža rašanos un augšanu veicinošiem cēloņiem. Viens no tiem ir cilvēka epidermālā augšanas faktora receptoru pārprodukcija. Pierādīts, ka ar šo receptoru pārprodukciju ir saistīti 20 - 30% krūts vēža gadījumu. Receptori atrodas šūnas virsmā un ir iesaistīti virknē sarežģītu bioķīmisku procesu. Tie darbojas kā „slēdzene”, un tiem pievienojoties noteiktām olbaltumvielām, tiek nodots signāls onkoproteīniem - tirozīnkināzēm un „iedarbinātas” pārmaiņas šūnā, kuru rezultātā vēža šūna aug un vairojas. Tirozīnkināzes ir specifiski enzīmi, kas kalpo par fosfora donoru (tie pievieno fosfora grupu) iekššūnas olbaltumvielām. Iekššūnas olbaltumvielas, savukārt, ir iesaistītas svarīgu enzimātisko reakciju norisē šūnā. Šo procesu rezultātā, šūna sāk augt un dalīties.