Silvijas* stāsts par smago slimību
Vienā no kārtējām ķīmijas terapijas procedūrām, ienākot procedūru telpā, kur jau atradās
daži pacienti, es sāku ar dusmām sūdzēties, ka 8 gadus katru mēnesi eju uz ķīmijām, ka
mani tās jau ir nomocījušas un es to vairs nespēju izturēt! … Tad kāds vīrietis pārliecinoši
man iebilda tā: “Es jau 25 gadus eju uz ķīmijām un tāpēc esmu vēl dzīvs. Ko Jūs te
čīkstat!” Nu tad gan man uzreiz mute bija ciet! Ohoo, ja viņš tās ķīmijas jau 25 gadus ir
izturējis, tad jau es arī varu! Un mans bezspēcīgums uzreiz pazuda.
Manas izjūtas, uzzinot vēža diagnozi.
Jau pie onkoķirurģes Dr. Sarmītes Baltkājes** kabineta durvīm man sirds dauzījās un ceļi
ļodzījās. Man vienkārši bija ļoti, ļoti bail, ka tūliņ izdzirdēšu baismīgo diagnozi. Negribēju
iet iekšā, gribēju no turienes vispār pazust. Likās, ka mana dzīve ir jau galā.
Daktere apskatīja manu labo krūti un nogrozīja galvu. Viņa teica, ka tas ļoti izskatoties
pēc ļaundabīgā audzēja, bet viņa mani mierināja, ka no tā varot izārstēties.
Es sapratu, ka daktere ar tik lielu pieredzi ir pilnīgi pārliecināta, ka tas ir vēzis. Viņa teica,
ka maksimāli ātrāk vajag amputēt slimo krūti. To visu dzirdot man sākās panika. Teicu, ka
nevajag man nekādu operāciju. Ka mana dzīve jau tagad ir izbeigusies. Ka es labāk iešu
uz ielas, metīšos zem tramvaja un tad būs tikai viens “tinkš” un viss uzreiz būs galā. Nu
pilnīgs sviests mediķa kabinetā. Es biju absolūti satriekta, man bija bezgalīga tukšuma
sajūta.
Daktere bija gudrāka un mani ātri nolika pie vietas. Viņa teica, ka tas “tinkš” nevienmēr
izdodas līdz galam un ko tad, vai es gribot, lai mans vīrs mani visu atlikušo mūžu vadātu
invalīdu ratiņos…
Nu to es negribēju gan, šoreiz laikam man palika Edgara dikti žēl un kaut kā pēc šiem
dakteres vārdiem es pēkšņi nomierinājos. Es piekritu operācijai. Domāju, ka dakterei
savas ilgās prakses laikā, samērā bieži bija jānomierina un jāapskaidro šādi satrakojušies
prāti.
Jā, dzirdēt savu diagnozi, ka Tev ir vēzis, tas ir ļoti, ļoti baisi, nu tas ir tāpat it kā būtu
jādzird, ka Tu tūlīt mirsi.
Tālāk jau viss ritēja ļoti raiti. Nodaļas vadītājs Dr. Jānis Eglītis sasauca konsīliju un
nozīmēja man steidzamu operāciju, kā arī visādas analīzes un rentgenu. Šeit noderēja arī
mans, iepriekš šūplādē noliktais, valsts aicinājums uz bezmaksas mamogrāfiju, ko pirms
operācijas obligāti bija jāveic. Izdarīt šos visus izmeklējumus man medpersonāls ļoti
palīdzēja. Likās, ka esmu iekļuvusi lielā nelaimē un ka visa pasaule grib mani no turienes
izvilkt. Tobrīd es sajutos it kā visiem būtu vajadzīga.
Operācija noritēja veiksmīgi un man konstatēja krūts vēža 3 B stadiju. Nozīmēja
ķīmijterapiju. Pēc pirmajām ķīmijām bija grūti, bet man tad vēl nebija ne jausmas, ka tas
viss ievilksies tik ilgi un būs tik nepanesami.
Manas sajūtas – kad uzzini, ka Tev ir vēža metastāzes
Par vēža metastāzēm mana ķīmioterapeite Dr. Žanete Zvirbule sakumā vēl neko
nerunāja. Man likās, izturēšu šo pirmo 6 ķīmiju kursu un būšu vesela.
Bet tā nenotika. Daktere turpināja man nozīmēt vēl ķīmijas – stipras un daudz. Viņa teica,
ka man esot izveidojušās metastāzes kaulos, limfmezglos, nierēs un aknās. It kā vēl
nelielas, bet vēža aktivitātes marķieris (marķierus nosaka ansins analīzē, tie norāda uz
onkoloģias antivielām konkrētajos orgānos)*** esot ļoti draudīgs. Tā es iepazinos ar savām metastāzēm. Šāds jaunums mani atkal satrieca! Tagad es jau saprotu, ka no šīs ļaunās slimības nekad netikšu vaļā. Bet sapratu arī, ka ķīmijas ir nepieciešamas, jo tās samazina metastāžu izmērus… t.i. pagarina dzīvi! Ir 21. gadsimts, un mūsu onkologi tiešām spēj daudz laba izdarīt pacientam. Nu jau ir izturētas daudzas ķīmijas 8 gadu garumā ik pa 24 dienām, kursi atkārtojās 1-2 reizes gadā. Mati vairs vispār neataug. Visi zobi ir pazaudēti. Nagi, it īpaši kājām, ik pa brīdim nokrīt. Bet, neskatoties uz visiem šiem nesmukumiem, es vēl esmu dzīva jau 12 gadus pēc operācijas. Kad bija pavisam slikti un likās, ka arī stiprās ķīmijas vairs nepalīdz, man tās tika pārtrauktas. Nu jau 4. gadu iztieku bez ķīmijām. Metastāzes ir samazinājušās un iekapsulējušās. Tās patreiz ir tikai vienā limfmezglā un tas esot nebūtiski. Onkoloģisko marķieru līmenis asinīs ir ieņēmis stabilu pozīciju un vairs tik strauji nepasliktinās. Pēdējās analīzes pat uzrādīja, ka markieris pats no sevis ir uzlabojies. Tāpēc tagad es daru visu, lai varētu turpmāk dzīvot bez ķīmijām.
It īpaši daudz es vingroju svaigā gaisā, staigāju ar sunīti Dabīti, ēdu sabalansētu ēdienu,
daudz dzeru šķidrumu, esmu aktīva, rakstu rakstiņus par savu onkoloģisko pieredzi savā
facebookb lapā https://www.facebook.com/centrsSilvija un ar konsultācijām palīdzu vēžiniekiem.
Agrāk, kad vēl biju kaut cik sakarīgi staigājoša, ļoti labprāt apmeklēju Krūts vēža biedrības
“VITA” pasākumus. Kad bija ļoti smagi, vienmēr prasīju VITAS meitenēm padomus. Kad
jutos labāk, pati tur nolasīju kādu lekciju vai parādīju labus vingrinājumus. Tas deva
spēku, jo palīdzot citiem, tu palīdzi arī pati sev.
Un galvenais, es nekad, nekad vairs nečīkstu!
Dakterei ķirurģei-onkoloģei u biedrība “ VITA” dibinātājai Sarmītei Baltkājei es veltu pašas
sacerētu dzejolīti:
“Tur augšā ir zvaigznes.
Es gribu tepat;
To spēku Tu nevari aiznest,
Ko iedevi man nupat!
/Silvija Skulme/
*Dr. paed. Silvija Skulme – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas kādreizējā
Sporta spēļu kātedras vadītāja v.i. (basketbolā) Pedagoģijas zinatņu doktore, TTT
sieviešu basketbola komandā spēlēja 1968.- 1977.g.g., Eiropas čempionvienību kausa
ieguvēja ( 7 reizes 1969.-1973., 1975., 1977.), PSRS čempione ( 6 reizes 1969.-1971.,
1975., 1977.), PSRTautu spartakiādes čempione ( 2 reizes 1971., 1975.), PSRS Tautu
Spartakiādes čempione ( 2 reizes 1971., 1975.), PSRS starptautiskās klases sporta
meistare, Eiropas junioru čempione PSRS izlases sastāvā 1069.g.
**Dr. Sarmīte Baltkāje – Onkoloģe – ķirurģe, ilggadīgā LOC 5. krūts vēža nodaļas vadītāja,
Trīju Zvaigžņu ordenā kavaliere, Latvijas sieviešu volontieru biedrības “VITA” dibinātāja un
pirmā valdes priekššedētāja (no 1993. – 2006. g.g.).
*** © 2018 NMS Laboratorija. Audzēju marķieri. http://www.nms-laboratorija.lv/lv/book_page/audzeju-markieri/
